Mans brālis bija uz “Egoistiem”

Jā – bija! Vakar vakarā. Pēc manas izvēles un ieteikuma. Uz kuru no Valmieras teātra viesizrādēm man vajadzētu iet? Viennozīmīgi – Egoisti! Brālim ir divdesmit.

Un šorīt, kad viņu pēc šī mākslas darba patērēšanas satiku pirmoreiz un kad pati viegli liderīgā psihes stāvoklī pēc nakts montāžas un divām miega stundām cerēju vēl kaut uz sekundi snaudas, viņš nesaudzīgi sāka – par visu, ko vakar pieredzējis. Par jaunu teātra formu. Par īpašo sajūtu pēc izrādes, to tur, labo, kad gribas viegli smaidīt, un ne jau tāpēc, ka jautri, bet tāpēc, ka tikko pieskārusies māksla. Stāstīja par kurioziem, par gegiem, un netveramiem momentiem. Par aktieriem un aktrisēm. Visu paaudžu. Par mūziku un noskaņu, par telpu. Par teātri jauniem cilvēkiem.

Pēc tam sastādījām individuālo Spēlmaņu nakts nominantu sarakstu. Izdarījām atzīmes sarakstā “Visu laiku labākās teātra izrādes”. Smaidījām. Nesapratām tikai vienu lietu – kā kādam var nepatikt?

Advertisements

Apsveicināšanas dzejols

Reizēm es mēdzu klusēt. Kad sēžu un kautrējos. Bet, kad kautrīgums sasniedzis sevišķi augstu pakāpi, es sāku runāt – daudz, dikti, neapstādināmi, reizēm gadās arī aizraujoši. Tāpēc te nu ir tā vieta, kur runāšu un centīšos nemelot publiski.

Plāniņš, ceru – īstenojams, šāds! Tūdaļ teātra sezona ies vaļā. Lai gan arī vasaras karstumā daži teātri nepārtrauc darbu, dažas avīzes publicē recenzijas – arī manējās – un top daži nākotnē visticamāk ļoti stilīgi teātra izglītības projekti, esmu nocietusies runāties par teātri. Tālab jau no šīs sestdienas arī te viss ies vaļā – īsi viedokļi, pārdomas, varbūt pat recenzijas par teātra notikumiem, ko vēroju no skatītāju zāles. Būs arī tādi teātra notikumi, kuros pati esmu klāt no otras puses, tātad redzu, kas top un kā top. Tāpēc arī par teātra radošajiem procesiem te būs lasāms ne viens vien ieraksts. Un vēl par šo to, kas iešausies prātā. Turklāt – necenzēti.

Kāpēc šo sestdien? Sestdien došos pa otram lāgam vērot Liepājas teātra “Pūtvējiņus”. Atzīšos – toreiz, rudenī, kad Liepājā lūza krēsli un čaukstēja kabatlakatiņi, es paliku itin rimta un mazliet skeptiska. Ceru, šoreiz liepājnieki mani paraus! Par to Lindasjaunkundzes blogā jau sestdienas pievakarē.