About Lindasjaunkundze

Kritizēt - tas nozīmē norādīt autoram, ka viņš dara ne tā, kā darītu es, ja mācētu!

Apsveicināšanas dzejols

Reizēm es mēdzu klusēt. Kad sēžu un kautrējos. Bet, kad kautrīgums sasniedzis sevišķi augstu pakāpi, es sāku runāt – daudz, dikti, neapstādināmi, reizēm gadās arī aizraujoši. Tāpēc te nu ir tā vieta, kur runāšu un centīšos nemelot publiski.

Plāniņš, ceru – īstenojams, šāds! Tūdaļ teātra sezona ies vaļā. Lai gan arī vasaras karstumā daži teātri nepārtrauc darbu, dažas avīzes publicē recenzijas – arī manējās – un top daži nākotnē visticamāk ļoti stilīgi teātra izglītības projekti, esmu nocietusies runāties par teātri. Tālab jau no šīs sestdienas arī te viss ies vaļā – īsi viedokļi, pārdomas, varbūt pat recenzijas par teātra notikumiem, ko vēroju no skatītāju zāles. Būs arī tādi teātra notikumi, kuros pati esmu klāt no otras puses, tātad redzu, kas top un kā top. Tāpēc arī par teātra radošajiem procesiem te būs lasāms ne viens vien ieraksts. Un vēl par šo to, kas iešausies prātā. Turklāt – necenzēti.

Kāpēc šo sestdien? Sestdien došos pa otram lāgam vērot Liepājas teātra “Pūtvējiņus”. Atzīšos – toreiz, rudenī, kad Liepājā lūza krēsli un čaukstēja kabatlakatiņi, es paliku itin rimta un mazliet skeptiska. Ceru, šoreiz liepājnieki mani paraus! Par to Lindasjaunkundzes blogā jau sestdienas pievakarē.

Advertisements