Tērbatas jaunie mīti

Universitas Tartuensis. Tartu jeb savulaik Tērbatas Universitātē izglītību ieguvušas daudzas Latvijas vēsturē nozīmīgas personības. Par tām stāstīts oficiālajos vēstures dokumentos, par tām māca skolā un pārmāca augstskolā, par tām rakstīts Vikipēdijā. Taču ir lietas, ko visi noklusē. Ir mīti un leģendas, ko var radīt, tikai nonākot pašā Tērbatā.


Kāpnes, kas no Doma kalna ved uz Tartu vecpilsētu. Neoficiāli avoti vēsta, ka 1888. gadā šeit, ceļā no tiesībzinību lekcijām uz tuvējo lokālu, mokošus un slidenus brīžus rudenīgā un lietainā novakarē piedzīvojis dzejnieks Eduards Veidenbaums. Literatūras pētnieku vidū joprojām norit diskusija, kuram no savā daiļradē īpaši iezīmīgajiem dzejoļiem dzejnieks tovakar smēlies iedvesmu:

“Pa ielām dubļainām līst lietus, vēji šņāc,
Un istabā tik tumšs un auksts un galds nav klāts..”

vai arī

“Kuļos es kā pliks pa nātrām,
Raizes moca nakt un dien,
Un pa tam līdz vējam ātram
Dzīves ziedons projām skrien.”

Tartu Zvaigžņu tornis jeb observatorija un panorāmisks skats uz Vecpilsētu. Šādas vai ļoti līdzīgas ainavas iedvesmotam, Tērbatas Universitātes pirmā kursa studentam Krišjānim Baronam, sēžot uz soliņa observatorijas pakājē, radās idejas aizmetnis savai pirmajai publikācijai laikrakstā “Mājas Viesis”. 1856. gadā iespiestais raksts “Zvaigznes” vēstīja par astronomijas jautājumiem. Tobrīd Krišjānis Barons vēl nenojauta, ka zvaigžņu sistēma būs pamats viņa Dainu skapja izkārtojuma principiem.

Tartu rātslaukumā pie strūklakas jau kopš 19. gadsimta vidus allaž tiek nolikts pilsētas laukumiem netipisks rekvizīts – dīvāns. Dīvāna aprises līdz ar mēbeļu modes tendencēm laika gaitā mainījušās, arī strūklaka tolaik neizskatījās tik oriģināli kičīga, tomēr rātslaukuma dīvāna vēsturi apvij leģendas. Ļaudis teic, ka 1857. gada pavasarī, vienā no pirmajām patiesi siltajām dienām to šeit novietojis Tērbatas Universitātes students Gustavs Georgs Frīdrihs jeb Juris Alunāns. Pavasaris ir izdevīgākais laiks jaunības mīlas dēkām, bet dīvāns rātslaukuma vidū bijis labs līdzeklis, lai tās uzsāktu un radoši izceltos milzīgā Tērbatas studentu pulka vidū. Klīst arī neoficiālas piebildes, ka aiz otra gala dīvānu tolaik nesis Jura studiju biedrs Krišjānis B.

1864. gadā Krišjānis Valdemārs Ainažos nodibināja pirmo jūrskolu Latvijā. Bet desmit gadus pirms tam viņš, Tērbatas Universitātē studēdams valststiesības un tautsaimniecību, pie sava mitekļa durvīm pielieka plāksnīti ar uzrakstu “Latvietis”. Vēstures annālēs minēta konkrēta vieta, kur šī slavenā plāksnīte atradusies, tomēr jaunākie fakti liecina, ka tā bijusi pie šīm durvīm. Taču tagadējais mājas īpašnieks diemžēl atteicies pārvietot durvju kodu, lai plāksnīte varētu tikt atjaunota tās kādreizējā vietā un veidolā.

Mikrobiologu Augustu Kirhenšteinu mūsdienās daudzi dēvē par “sudraba rīkli” un atceras kā nosodāmu kolaboracionistu, kurš ieņēma augstākos amatus vietējā padomju pašpārvaldē laikā, kad staļinisms bija sasniedzis augstāko kulminācijas (lasi – nežēlīguma) pakāpi. Taču 20. gadsimta pašā sākumā viss bija citādi. Jaunais, daudzsološais un bezgala emocionālais students Augusts Kirhenšteins mācījās Tērbatas Universitātes Veterinārijas institūtā. Pirmā studiju gada noslēgumā neveiksmīgs izrādījies viņa klīniskais tests – bojā aizgājis semestra garumā pētītais, lolotais un iemīlētais trusītis Peciņš. Pēc šīs traģēdijas Augusts pavadījis sešas garas stundas uz tiltiņa pār Emajēgi upi vēlmē izbeigt visu. Viņš pārdomāja. Tiesa, tiltiņa aprises kopš tiem laikiem ievērojami mainījušās, tāpat kā studenta Augusta Kirhenšteina daba.

Advertisements

One thought on “Tērbatas jaunie mīti

  1. Es ļoti ceru, ka NEVIENS Latvijā dzīvojošs Latvietis šo blogu neizlasīs pirms ekskursijas pa Tartu, jo citādi Lindasjaunkundze droši varēs doties uz TĀM “ĪSTAJĀM” durvīm un stāstīt par “ALUNĀNA” dīvānu ar putām uz lūpām! Mani tracina Šāda veida “asprātīga” pašdarbība, jo var gadīties, ka man šie “iztēles murgi” būs patiešām kādam jāizskaidro!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s