Jā – bija! Vakar vakarā. Pēc manas izvēles un ieteikuma. Uz kuru no Valmieras teātra viesizrādēm man vajadzētu iet? Viennozīmīgi – Egoisti! Brālim ir divdesmit.
Un šorīt, kad viņu pēc šī mākslas darba patērēšanas satiku pirmoreiz un kad pati viegli liderīgā psihes stāvoklī pēc nakts montāžas un divām miega stundām cerēju vēl kaut uz sekundi snaudas, viņš nesaudzīgi sāka – par visu, ko vakar pieredzējis. Par jaunu teātra formu. Par īpašo sajūtu pēc izrādes, to tur, labo, kad gribas viegli smaidīt, un ne jau tāpēc, ka jautri, bet tāpēc, ka tikko pieskārusies māksla. Stāstīja par kurioziem, par gegiem, un netveramiem momentiem. Par aktieriem un aktrisēm. Visu paaudžu. Par mūziku un noskaņu, par telpu. Par teātri jauniem cilvēkiem.
Pēc tam sastādījām individuālo Spēlmaņu nakts nominantu sarakstu. Izdarījām atzīmes sarakstā “Visu laiku labākās teātra izrādes”. Smaidījām. Nesapratām tikai vienu lietu – kā kādam var nepatikt?
Jā gan! Es arī aizvedu savu brāli uz Egositiem. Viņam 22. Tā bija viņa pirmā iepazīšanās ar Valmieras teātri. Atsauksmes teju identiskas.
jaunkundze ar Valmieras pierakstu tagad tā drusku nodur acis. nu ir taču kādeiz uz teātri jāaiziet. paldies par atgādinājumu:)
atcerējos to pacilājuma sajūtu pēc izrādes ka bija māksliniecisks baudījums un nozīmīgas atziņas
es aizvedu mammu, mums bija 2 dienu sprints Valmieras teātrī – 1.vakarā Jūlijas jaunkundze, 2.vakarā – Egoisti. Beidzās izrāde Egoisti, mamma nerunīga un es nodomāju – jā, laikam nebija veiksmīgākās izrādes mammai, bet pagāja mēnesis, abas iepļāpājāmies un viņa atzina, ka, nogulsnējoties visam, šīs ir bijušas labākās izrādes sezonā. man noteikti palika vieglāk ap sirdi 🙂